Library Tapes (Zviedrija)
Mūziķis Dāvids Vengrēns (David Wenngren), kas slēpjas zem skatuves vārda Library Tapes, savā mūzikā apvieno ietekmi no pēdējās simtgades akadēmiskās mūzikas smagsvaru (Džona Keidža, Filipa Glāsa un citu) pieskārieniem klavieru taustiņiem etīžu un apjomīgāku skaņdarbu formā ar lauka ierakstiem, kas reizēm atgādina “Ēriku Satī no apputējušas vinila plates” (Pitchforkmedia.com). Studijas ierakstu sesijās Dāvidam līdz šim izpalīdzējuši vairāki ievērojami domubiedri – Rīgā reiz pabijušais Pīters Broderiks (Peter Broderick), Colleen, Silvēns Šavo (Sylvain Chauveau) un citi. Septembra sākumā dienasgaismu ieraudzīs Dāvida Vengrēna un Kristofera Bizonetes (Christopher Bissonnette) kopīgs ieraksts tumša ambient estētikā, kas tapis Kanādā un Zviedrijā, vairāku mēnešu garumā abiem apmainoties audio failiem. Kristofers līdz šim pazīstams kā solo mākslinieks, kura daiļrade iemūžināta izdevniecības “Kranky” paspārnē.
Buvette (Šveice)
Pavisam drīz šveicieša Sedrika Strelī (Cederic Streuli) jeb Buvette vārds komentārus neprasīs, jo 25 gadus vecais Alpu jaunietis apvārsni apgalvo neredzam. Elektroniski gaišās un maigās skaņu ainavas, kas papildinātas izaicinošiem ritmiem un balsi, kādam atgādinās Panda Bear, citam – kanādiešus Holy Fuck, taču ar paša izdevniecībā “Rowboat” pagājušogad izdoto ierakstu “Houses and the Voices” Buvette sācis betonēt savu ceļu pretim starptautiskajām skatuvēm. Montro džeza festivāls, koncerti ar Devendru Banhārtu (Devendra Banhart), Atlas Sound, Toro Y Moi un citiem jau palikuši aiz muguras šī ceļa sākumā. Mūziķa koncerts festivāla ietvaros notiks ar Šveices Mākslas padomes “Pro Helvetia” laipnu gādību.
Buvette – Inner Wars:
Alexander Tucker (Lielbritānija)
Mūziķis un mākslinieks Aleksandrs Takers (Alexander Tucker) pirms šogad “Thrill Jockey” paspārnē izdotā albuma “Dorwytch” savus iepriekšējos trīs kritiķu augsti vērtētos studijas ierakstus materializējis ar “All Tomorrow’s Parties” jeb “ATP Recordings” palīdzību. No dziedāšanas dažādās hardcore grupas 90.gadu sākumā, eksperimentiem post-rock lauciņā un sintezatora spēlēšanas kosmiskās rokmūzikas apvienībā Specturm, Takers ir nonācis līdz improvizācijai ar akustiskās ģitāras un čella tekstūrām ar daudzslāņainu vokālu, kas slēpjas aiz atturīga drone plīvuru. Pēc kopīgas “Southern Records Lattitudes” sesijas ar Khanate un Sunn O))) dalībnieku Stīvenu O’ Malliju (Steven O’Malley) projektā Ginnungagap, drīzumā varam sagaidīt jauna veidojuma Being dzimšanu, kurā piedalīsies arī Daniels O’ Salivans (Daniel O’Sullivan), kas pazīstams pēc muzicēšanas kolektīvos Guapo, Ulver, Æthenor un citos.
Alexander Tucker – His Arm Has Grown Long:
Iļģi (Latvija)
Zemlikas sinonīms, kas latviešu postfolkloras vēsturē jau šobrīd komentārus neprasa. Kustības aizsācēji un līderi Latvijā, kas šogad svin savu trīsdesmitgadi, ir starptautiski visatzītākā mūsu zemes world music grupa. Pēc vairākiem arī ārpus valsts robežām augsti vērtētiem mūzikas ierakstiem Iļģi šogad laiduši klajā dziesmu izlasi, kurā atrodamas dziesmas un dančus, kurus grupai pašiem pēdējā laikā patīk uzspēlēt. Iļģi tikko atgriezušies no Borneo salas, kur piedalījās vienā no reģiona prestižākajiem un pazīstamākajiem mūzikas festivāliem "Rainforest World Music Festival".
Iļģi – Saule brida miglājos:
Pastacas (Igaunija)
Ramo Teders (Ramo Teder) jeb “lodīšu pildspalva”, kā jātulko viņa skatuves vārds, ir cilvēks-orķestris un viens no interesantākajiem igauņu mūziķiem reizē. Jau padsmit viņš pievēršas folktronikas jeb tautas un elektroniskās mūzikas sintēzei. Flauta, dažādi, to skaitā arī pašdarināti, akustiskie stīgu instrumenti un efektu pedāļi ir viņa galvnie ieroči uz skatuves un ierakstos. Ārpus tās – arī lodīšu pildspalva, jo Ramo ir mākslinieks, kurš savu albumu noformējumu veido pats, lielākoties izmantojot tieši šo kancelejas piederumu. Kopš pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Helsinkos, Ramo uzstāšanās paša mājās ir kļuvušas par retumu. Par spīti tam, viņš tomēr paspēj atzīmēties nozīmīgākajos sarīkojumos – “Tallin Music Week”, šī gada festivālā “Schilling” un citviet.
Pastacas "Mi's" – Supsik:
Ar Gētes institūta Rīgā atbalstu Durbē savu pirmo un vienīgo koncertu Latvijā sniegs jaunais un talantīgais pianists Nilss Frāms (Nils Frahm). Par spīti vecumam (Nilss dzimis 1982. gadā), mūziķis jau paspējis savu vārdu ierakstīt līdzās ievērojamākajiem mūsdienu klasiskās mūzikas autoriem un improvizatoriem. Pirmkārt jau savas izdevniecības “Erased Tapes” māksliniekiem Pīteram Broderikam (Peter Broderick) un Oulafūram Arnaldsam (Ólafur Arnalds). Gandrīz divus gadus pēc sava pēdējā studijas albuma “Bells” izdošanas, Nilss šobrīd gatavo jaunu – intīmais un delikātais “FELT” dienasgaismu ieraudzīs oktobra sākumā, neilgi pirms uzstāšanās Durbē. Pat tad, ja, atšķirībā no iepriekšējā ieraksta, šis ir tapis studijā, ar stīgām maksimāli pietuvinātu mikrofonu palīdzību cenšoties panākt iespaidu, ka Nilss muzicē uz klausītaja pleca, mākslinieks joprojām rada “emocionāli piesātinātu klaviermūziku, kas klejo pa melanholijas melodisko pusi”, kā savulaik rakstījis žurnāla “Mojo” recenzents.
Kaspars un Jēkabs Dimiteri (Latvija)
Latviski lasošiem un šeit dzīvojošiem Kaspara Dimitera vārds nav svešs. Vieniem tas skan kā “Princesīte” un Padomju laika beigu sākuma estrādes mūzika, otriem – kā “Krusta skola” un miesiska un garīga atgriešanās, trešiem – kā sociālpolistisks radikālisms un bulvārpresē sagrābstītas patiesības drumslas. Durbē Kaspars Dimiters ar dēlu Jēkabu uz skatuves kāps kā dziesminieku tandēms, kura eksistence ir reti pašpietiekama un attaisnojama ar satura piesātinātību nevis tukšo čaulu kā vairumā mūsdienu centienu uzurpēt piederību šim žanram.
Džefre (Jefre Cantu-Ledesma) ir viens no post-rock žanra, kādu to pazīstam šodien, pionieru – Sandrancisko kolektīva Tarentel – dibinātājiem, kā arī astrālo ceļotāju The Alps dalībnieks. Shoegaze kā žanram pēdējo gadu laikā daudz nodarīts pāri. Iespējams tāpēc, ka pa šo laiku saradies lērums mūziķu, kas cenšas parazitēt uz vismaz divdesmit gadus senas skaņas. Tā vietā, lai koncentrētos uz nogurušām, raudulīgām un melanholiskām balādēm, Dž. Kantū-Ledezma savā pēdējā albumā “Love Is A Stream”, ko izdevusi cienījamā mūzikas ierakstu izdevniecība “Type”, pievēršas tikai un vienīgi vaļsirdīgai, trokšņa vadītai cerībai. Tāda trokšņa, kādu publika iemīlēja, kad My Bloody Valentine traumēja tās bungādiņas ar “Loveless” vai tādai harmoniju galējībai, kāda dzirdama, simto reizi klausoties Catherine Wheel “Ferment”. Tikai Džefre klausītāju aizved vēl dziļākā un abstraktākā valstībā.
Par Dunian jeb Artūra Liepiņa skatuves alter ego skaļāk sāka runāt aptuveni pirms gada. Interesanti, ka nevis vietējās vakara radio šovu zvaigznes vai pieticīgāki mūzikas žurnālisti, bet gan ārvalstu mediji un jaunās mūzkas karsēji. Pagājušā gada maija nogalē Artūru virtuālajā vidē uzmeklēja “BBC Radio 1” moderatore un dīdžeja Mērija Anne Hobsa (Mary Anne Hobbs), kas gadu gaitā palīdzējusi daudzu mūziķu karjerām un veidojusi plaša klausītāju loka gaumi. Gandrīz atzinusies mīlestībā pret Dunian daiļradi un atzinusi, ka grūti izvēlēties vienu no četrām digitālajā izdevumā iekļautajām kompozīcijām, viņa vairākkārt “BBC Radio 1” ēterā atskaņoja “Where Is The Problem”. Artūrs plašas atpazīstamības nealkst un nīkuļojošu pilsētas bāru glābšanas operācijās ar bezmaksas koncertiem nedēļas nogalēs nepiedalās. Līdz šim paša mājās bijusi viena vienīga uzstāšanās pagājušā gada novembrī. Nesteidzīgi pa šo laiku ir tapis jauns muzikālais materiāls un sadarbība ar videomākslinieku Dāvi Zelčānu, kas pavada Dunian uzstāšanās koncertos, noslīpēta līdz… Perfekcijai?
Farons Pirttikangas jeb Pekka Pirttikangas ar šādu skatuves vārdu muzicē jau vairākus gadus. Gan viens, gan ar pavadošo grupu. Latvijas publikai viņš, iespējams, atmiņā palicis arī kā viens no grupas Cosmo Jones Beat Machine dalībniekiem. Faarao Pirttikangas mūzikā satikas gan gospeļu blūzs, gan senatnīga somu deju mūzika, gan Jamaikas mūzika, džezs un jenkka jeb somu tautas pāru dejas mūzika. Rudenī gaidāms jauns Faaro Pirttikangas albums, kura izdošanu Pekka un viņu pavadošie mūziķi atzīmēs ar turneju pa Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju.
Eidens Beikers (Kanāda), Sinfonietta Rīga stīgu kvartets un The Burning Kulba (Latvija)
Komponista, ģitārista, akadēmiski skolotā flautista un dzejnieka Eidena Beikera (Aidan Baker) vārds daļai vietējās publikas nav svešs. 2009.gada sākumā viņš Rīgā muzicēja duetā Nadja kopā ar savu dzīvesbiedri Līu Bakarefu (Leah Buckareff), bet pagājušā gada pašā nogalē viņš galvaspilsētā sniedza savu pagaidām vienīgo solo koncertu. Festivāla “Zemlika” ietvaros Durbes luterāņu baznīcā vienreizējā kopdarbā ar Sinfonietta Rīga stīgu kvartetu – Kristiānu Šīranti, Agnesi Kanniņu-Liepiņu, Artūru Gaili un Kārli Klotiņu – un mūziķu kolektīvu The Burning Kulba, protams, piedaloties arī pašam autoram, tiks atskaņots E. Beikera apjomīgākais no darbiem – “Liminoid”.
“Liminoid” ir četrdaļīga kompozīcija lielam ansamblim, kas balstās trokšņu un tekstūras, ritma un pulsāciju sintēzes izpētē mūsdienu klasiskajā mūzikā. Cenšoties rosināt dievišķā spēka klātbūtnes un liminalitātes apzināšanos, skaņdarbs ietver gan komponētus, gan improvizētus segmentus, kuros izmantota skaņas pagarināšana un daudzslāņaina polifonija. Kompozīciju noslēdzošajā daļā izmantotas vārsmas no 5. – 8. gs. Kristiešu rakstiem, kā arī Mārvina Meijera (Marvin W. Meyer) un Ričarda Smita (Richard Smith) grāmatā “Senā kristiešu maģija” (“Ancient Christian Magic”) rodamā iedvesma.
Līdz šim vienīgā reize, kad skaņdarbs ticis atskaņots, reizē ierakstīts un vēlāk izdots, bijusi 2008.gada 25. Oktobrī Toronto notiekošā “X-Avant Festival” ietvaros. Trīs gadus vēlāk Durbē notiks pasaules otratskaņojums.
Eidens Beikers koncertā Ņujorkā 2009.gada novembrī:
Barn Owl (ASV)
Džons Poras (Jon Porras) un Evans Kaminiti (Evan Caminiti) kopš 2006.gada Barn Owl mūzikā ar savām ģitārām kā otām plati un robusti velk pa ambient, drone, americana and black metal žanriem pārvilkto audeklu. Kamēr vieni cenšas Barn Owl mūzikā meklēt atsauces uz drone žanra tēvočiem Sunn O))), tikmēr otri apgalvo, ka tikai Earth, žanra vecāki, būtu ar tiem salīdzināmi. Trešie, klausoties pirmo no izdevniecībā “Thrill Jockey” izdotajiem Barn Owl albumiem “Ancestral Star”, savas izjūtas salīdzina ar tām, kas viņus pārņēmušas klausoties tieši “The Bees Made Honey in the Lion's Skull”… Lai nu kā, Džonu un Evanu ar pārējo, bieži vien pašmērķīgo, atsauču jūru vieno ļaušanās skaņai un improvizācijai, nevis autoritāts diktāts pār to. “Mūsu koncertos eksperimentiem ir atstāta krietna daļa telpas un man tas šķiet lieliski. Zinu, ka man riebtos spēlēt vienus un tos pašus skaņdarbus nemainīgā secībā no vakara uz vakaru. Skaņa reizēm pati nosaka savu virzienu un t.s. “drone” lauciņā lietas katrreiz būs citādas,” kādā intervijā skaidrojis E. Kaminiti.
Arī tramīgums, nerimstošā vēlme izrauties, noslēgties vienam savā mūzikā, veidot atkal jaunas sadarbības ir abiem mūziķiem kopīga ar jau pieminētajiem smagsvariem. Evans ir pazīstams arī kā solo mākslinieks, kopā ar Līzu Makdžī (Lisa McGee) viņš muzicē projektā Higuma, turpretī Džons vienatnē aizraujas arī ar tumsnējas tautas mūzikas, americana un blūza zintēzi, dēvējot sevi par Elm. Par spīti tam, liekas, Barn Owl tas tikai palīdz, jo šajās dienās klajā nāk jaunākais studijas veikums “Lost In The Glare”, kura zilās krāsas ierobežotais vinila plašu metiens jau izpārdots pirms tas publiski ieraudzījis dienasgaismu.
Barn Owl skaņdarba “Turiya” no tikko klajā nākušā albuma “Lost In The Glare” video:
Aluk Todolo (Francija)
Aluk Todolo ir instrumentālās mūzikas trio no Parīzes, kurš, kā apgalvo paši, nodarbojas ar okulto rokmūziku – metodisku muzikālo transu izraisošo spēku izpēti. Buršana notiek, izmantojot aizrautīgu un apsēstu ritmiku, dziļi disharmoniskas ģitāras skaņas, garīgumu cildinošas vibrācijas un savādu, maģisku izsaukšanu. Rezultātā klausītāju aptver monolīta, caururbjoša, hipnotiska, bet neprognozējama, minimālistiska, bet reizē ņudzoša skaņa. Skaņa, kuras vienkāršība un rafinētība ir vien šķitums, un kuras iedarbību nav iespējams paredzēt. “Tas ir kā izvēlēties starp sauju zilu tablešu un vienu sarkanu. Apēd zilo un zini, kas tevi sagaida. Paņem sarkano, kuru ne reizi neesi mēģinājis, bet kura tik kārdinoši tevi jau ilgāku laiku ir kacinājusi, un tev nekas cits neatliks, kā samierināties ar sekām,” ķīmisku metaforu Aluk Todolo debijas albuma “Decension” radītajam iespaidam savulaik piemeklējis kāds mūzikas žurnālists.
Bez koncertturnejām pa ASV, Eiropu un neskaitāmiem koncertiem dzimtajā Francijā, Aluk Todolo īpaši pagodināti bija, kad pirms dažiem gadiem vācu krautroka pionieri Faust viņus uzaicināja spēlēt kopīgā koncertā Ņujorkā. Arī pagājušajā pavasarī viņi saņēma iepriecinošu epastu – Sunn O))), būdami festivāla “Roadburn” kuratori, vēlējās, lai Aluk Todolo uzstājas dažos desmitos minūšu izpārdotajā pasākumā Tilburgā, Nēderlandē.
Aluk Todolo festivālā “Out.Fest” 2008.gadā:
Prinspóló ir mūziķa Svavara Pētura Eijsteinsona (Svavar Pétur Eysteinsson) alter ego. Kā apgalvo pats mūziķis, viņš dzied par dzīvē vissvarīgāko – piemēram, par ēdienu un gados vecākiem pilsoņiem. Savulaik kopā ar mūziķiem Borko, Orvaru Tourejarsonu Smaurasonu (Örvar Þóreyjarson Smárason), kurš pazīstams kā kolektīvu múm un FM Belfast dalībnieks, un citiem aizsācis ansambli Skakkamanage, Svavars atzinību dzimtajā Reikjavīkā un citviet Īslandē izpelnījies savu īpatni asprātīgo liriku un lipīgo melodiju dēļ. Viņa daiļradi īpaši iecienījušas galvaspilsētas nomaļāko rajonu mājsaimnieces.
Prinspóló kopā ar viesmūziķiem ir ierakstījis un izdevis vienu īsspēlējošo ierakstu (EP) ar nosaukumu “Einn Heima”, kā arī pirmo studijas albumu “Jukk” šī gada jūnijā, izdevniecības “Kimi Records” paspārnē. Ierakstu sesijās un koncertos visbiežāk pievienojas mūziķi no grupām FM Belfast, Reykjavík! un Sudden Weather Change. Durbē Prinspóló uzstāsies duetā ar Kristjaunu Freiru Hatldorsonu (Kristján Freyr Halldorsson) no grupas Reykjavík! pie bungām.
Prinspóló dziesmas “Niðrá Strönd” video:
“Bērnu rīts” ir skaņu mākslas kolektīvs, kuru 2007.gadā Rīgā izveidojusi arhitektu-domubiedru grupa. “Bērnu rīts” pulcē no aizspriedumiem brīvus cilvēkus, kas ir atvērti sadarbībai un jauniem meklējumiem skaņas, telpas un komunikācijas laukos. “Bērnu rīta” priekšnesumi ir sava veida rituāli, kuru galvenais dalībnieks ir telpa un kustība, bet galvenā metode – vērīga ieklausīšanās. Izmantotie instrumenti ir pašdarināti vai atrasti, lauka ieraksti ir pašu fiksēti. Projekta sastāvs un priekšnesumu saturs mainās ikreiz, mainoties notikuma videi un kontekstam.
Durbē "Bērnu rītu" iemiesos Jēkabs Nīmanis un Maksims Šenteļevs, kas iepriekš kopā jau līdzdarbojušies režisora Viestura Meikšāna veidotajā izrādē-lekcijā par evolūciju – “Partitūra ekosistēmai”, kas pagājušā gada augusta beigās bija skatāma Starptautisko eksperimentālo teātru festivālā “Homo Alibi”, bet šī septembra sākumā tā tika iekļauta festivāla "Homo Novus" programmā. Par sevi Jēkabs saka: “Esmu mūziķis un komponists, kurš ilgstoši interesējas par to, ko nesaprot. Mēģinu izzināt pasauli caur skaņas pieredzi, iesaistoties gan akadēmiskos, gan ne tik akadēmiskos žanros un izpausmēs. Eksperimentālās vibrācijas pēdējos gadus ir īpaši aktuālas patiecoties lieliskiem domubiedriem, kurus šajā ceļā ir paveicies sastapt.”
Par "Stūrī Zēveli" nemēdz daudz diskutēt vai filozofēt. Tas bija, ir un būs radošu cilvēku kopums, kuru starpā ik pa mirklim uzplaiksnī kāda neatklāta ķīmiski fiziska reakcija, kuras rezultātā rodas mājīgas kompozīcijas, kuras savā žanriskajā un melodiskajā pusē nevēlas būt kaut kur piederīgas. Neviens no viņiem sakās nezinām, kad šī grupa atkal var kaut kur parādīties, un tur jau laikam slēpjoties tā sāls vai tik pat labi - cukurs. Tiesa, skaidri zināms ir tas, ka "Stūrī Zēvele" parādīsies Durbē 29.oktobra pievakarē...
Septiņu (!) meiteņu apvienība "Sus Dungo" sevis spēlēto dēvē par sajūtu mūzika, ko sarežģīti iedalīt kādā mūzikas stilā vai novirzienā. Tā ir patiesa, nepieradināta un brīva. Zaļa, spirgta, jauna, prieka un sirsnības pilnu sajūtu mūzika. "Sus Dungo" ir meiteņu radošā apvienība, kuras izpildījumā mūzika, dzeja, video, foto, deja un [..] kļūst par akustisku zaļo rokenrōlu, krāsainu folku, reizēm - par pagrīdes neatkarīgo popmūziku, bet, galvenokārt… Par "dūdiņroku"!
Esošajā sastāvā "Sus Dungo" muzicē kopš 2010.gada janvāra, bet vienmēr var sagādāt ekstradūdiņpārsteigumu!
Sus Dungo dziesmas "Una" video:
