Par festivālu
Mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls “Zemlika” 2011.gada 28. un 29. oktobrī Durbē notiks pirmo reizi. Ar dažādu žanru ārvalstu un vietējo mūziķu koncertiem, mākslas un mūzikas radošajām darbnīcām, semināriem, lekcijām, kino, teātri, vietējo izejvielu pasākuma ēdamzāli un citām aktivitātēm pasākums iecerēts kā ikgadējs notikums.
Izvēlētais festivāla norises laiks – pēdējā oktobra nedēļa un tās nogale – sakrīt ar t. s. “Simjūda dienu” (28. oktobri), ar laiku, ko vietām uzskatīja par veļu laika jeb zemlikas beigām. Simjūdam (nosaukums cēlies no Sīmaņa Jūdasa vārda) izejot, svētīja dievaines. Darījuši alu, cepuši plāceņus, grūduši pikus (vārītus zirņus ar kaņipēm) un vārījuši zupu un citus ēdienus. Citiem vārdiem, beidzās mirušo (veļu) piemiņas laiks, kurš tika veltīts pārdomām par paveikto, darāmo, lai nodrošinātu labu ražu un citu izdošanos nākamajam gadam. Beidzās mirušo piemiņas laiks, kurā nevērpa vilnu, nedzina vadžus, ne pirka, ne pārdeva, lopus iz mājas neveda, un netrokšņoja. Durbē šīs dienas tiks atzīmētas ar mūzikas, mākslas un vietējās ražas, kas sevī iemiesos gan pa gadu radoši paveiktā svinības, gan cieņas izrādīšanu latviešu un citu tautu kultūrai, tās mantojuma mūsdienīgai interpretācijai, gan vietēja apkārtnē izaudzētā baudīšanu burtiskā nozīmē. Oktobra pēdējās nedēļas nogale Durbē būs ķermeniska un garīga baudījuma svētki iespējami plašā šo vārdu nozīmē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka rudens pilnbriedu mūsu platuma grādos nav ierasts asociēt ar šādiem vai kaut attāli līdzīgiem pasākumiem.
Festivālā “Zemlika” norise vistiešākajā mērā balstās durbenieku un iestāžu pretimnākšanā, nevalstisko organizāciju un ārvalstu vēstniecību, un kultūras fondu materiālajā atbalstā. Vēl vairāk - festivāla apmeklētāju entuziasmā un vēlmē piecelties no biroju krēsliem vai ērtajiem māju dīvāniņiem, lai nedēļas nogali oktobrī pavadītu ārpus vienmuļās pilsētvides vai ikdienas lauku darbiem.
Festivālā “Zemlika” savus noieta veicināšanas komunikācijas rīkus neintegrē ne bankas ar “visvairāk apmierinātiem kredītņēmējiem”, ne mobilo sakaru operatori, kura tīklā saziņa Durbes apkārtnē joprojām ir traucēta, ne vietējie brūži, kuru alus, kā izrādās, nemaz netiek ražots Latvijā.
Festivāla galvenā vērtība ir tā dalībnieki un apmeklētāji, kuru integritātē jeb veseluma veidotajā sinerģijā slēpjas tā virzītājspēks.
